Kara laikā digitālajā laikmetā viens no svarīgākajiem karadarbības aspektiem ir kiberkarš kā informācijas kara veids. Kiberkarš notiek visā digitālajā telpā un ietekmē visus interneta un tehnoloģiju lietotājus.

Kiberkaravīri ir hakeri un kiberdiversanti ar īpašu sagatavotību un prasmēm.

Īpatnības:

Hakeri ir karavīri ar informācijas tehnoloģiju zināšanām un prasmēm.

Psiholoģiskās iezīmes – paliek anonīmi līdz brīdim, kad tos atklāj profesionālāki hakeri vai viņi atklāj sevi paši. Uzbrukumus var veikt no jebkuras vietas pasaulē, kur ir piekļuve internetam.

Uzbrukumu mērķis: destabilizēt to valstu datorsistēmas, kuras ir tehnoloģiski attīstītas valstis un kuras savā ikdienā lielā mērā paļaujas uz internetu.

Uzbrukuma objekts: valdības iestādes, finanšu un biznesa centri, valsts dzīvības uzturēšanas sistēmas un noteiktas cilvēku kategorijas, kas ir nozīmīgas karā laikā.

Uzbrukumu priekšmets: konfidenciāla informācija un tehnoloģiju uzturošās sistēmas, kuras ir svarīgas to funkcionēšanai.

Metodes: ļaunprātīgas programmatūras ieviešana, savienojums ar “trafiku” (informācijas plūsmu).

Uzbrukumu veidi:
1. Privātu lapu vai serveru uzlaušana, lai ievāktu konfidenciālo informāciju un/vai aizstātu to ar nepieciešamo informāciju.
2. Servisu darbību pārtraukšana, atsevišķu mājaslapu vai datorsistēmu darbības traucēšana.
3. Kontroles pārņemšana pār civilā vai militārā aprīkojuma darbību.
4. Pilsētu dzīvībai svarīgo darbību nodrošinošo infrastruktūru tehnoloģiju un datoru pārņemšana, piemēram, ūdensapgāde, elektrība, ugunsdrošība, transports u.c.

Hakeri izpilda noteiktu pasūtījumu/pavēli, un parasti uzbrukumi ir paredzēti, lai uz laiku atslēgtu noteiktus cilvēkus, svarīgus objektus, pilsētas un valstis, mērķtiecīgi nenodarot kaitējumu cilvēku veselībai.

Kiberdiversantu kā atsevišķas karavīru grupas izcelšanas iemesls ir viņu mērķu maiņa. Iepriekš kiberdiversanti bija karavīri, kas uzbruka stratēģiski svarīgu objektu datorsistēmām. Tagad kiberdiversanti uzbrūk interneta lietotāju psihei konkrētās valstīs, lai destabilizētu sabiedrību – attiecību, ideju un normu graušana.

Kibersabotieri ir karavīri ar zināšanām un prasmēm informācijas tehnoloģiju un psiholoģijas jomā.

Psiholoģiskās iezīmes – viņi pilda pilnvērtīgu iedzīvotāja/ valsts pilsoņa lomu līdz brīdim, kad saņem uzdevumu/ pavēli no sava koordinatora/ komandiera. Uzbrukumi parasti tiek veikti atrodoties noteiktā valstī (atrodoties sabiedrībā, esot sabiedrības daļai). Jo nozīmīgāku lomu ieņem kiberdiversanti sabiedrībā, jo efektīvāks ir uzbrukums. Kiberdiversanti parasti zog vai izveido digitālo identitāti. Zogot viņi paliek anonīmi ar zemāku ietekmes līmeni uz citiem cilvēkiem. Veidojot viltus identitāti, kiberdiversanti var izmantot oriģinālu informāciju par sevi vai izveidot populāru un iespaidīgu personību digitālā vidē, lai spēcīgāk iedarboties uz citiem.

Uzbrukumu mērķis: valsts iedzīvotāju destabilizācija, sabiedrisko, starptautisko un starpvalstu attiecību iznīcināšana, uzmanības novēršana no nepieciešamajām darbībām un uzmanības pārslēgšana uz citiem procesiem/objektiem, iedzīvotāju aktivitātes mazināšana nepieciešamajos virzienos.

Uzbrukumu objekts: valsts iedzīvotāji.

Uzbrukumu priekšmets: cilvēku psihe, domāšana, idejas un priekšstati.

Metodes: psiholoģiska manipulācija ar informāciju kaitīga rakstura ideju ieviešanai un popularizēšanai.

Uzbrukumu veidi:
1. Mājaslapu bojāšana, satura aizstāšana ar aizvainojošiem vai propagandas attēliem un video materiāliem.
2. Propagandas rakstura ziņojumu izplatīšana vai propagandas ieviešana ziņu saturā, vēstījumos, video materiālos, interneta lapās u.c.

Kiberdiversantiem nav jāveido lozungus, viņi spēj profesionāli savienot vārdus un emocijas, un šos vārdus kā parazītus ievieš cilvēku priekšstatos. Rezultātā, agrāk šis vārds bija kādas parādības apzīmējums, bet tagad šis vārds ir sociālas attieksmes izpausme (visbiežāk lietotās emocijas un jūtas ir dusmas, niknums, naids).

Kad kiberdiversanti izmanto uzbrukumus, viņi nodara kaitējumu neaizsargātu cilvēku psihei (ietekmējamajiem), inficējot tos ar kaitīgām idejām. Šādi cilvēki kļūst par bīstamu ieroci, lai iznīcinātu citus cilvēkus valstī (izraisot pilsoņu karu).

Pret hakeriem var palīdzēt tikai profesionālāks hakeris, kas strādā jūsu pusē vai jūsu valsts pusē. Ierīču aizsardzība ar pretvīrusiem, programmatūras atjauninājumiem un rūpes par tehnoloģijām var palīdzēt samazināt kaitējumu. Tāpat neatveriet informāciju no nepārbaudītiem avotiem.

Aizsardzību pret kiberdiversantiem katrs var veikt personīgi.

Nepieciešamās rīcības:
1. Analizējiet visu ienākošo informāciju un salīdziniet to ar sākotnējo mērķi, kāpēc iegājāt internetā. Ja Jūs novērš no sākotnējā mērķa, tad padomājiet par to – varbūt ar Jums manipulē!
2. Meklējiet parazītvārdus, kas maina nozīmi! Ja ziņojumos parādās šādi parazīti, tad izvērtējiet, kā mainās Jūsu attieksme. Ja Jums nepatīk šīs izmaiņas, pārtrauciet pētīt saņemto materiālu un informāciju!
3. Ja redziet atklātu propagandu ar jebkāda veida agresiju, tad padomājiet, vai šai agresijai ir pamatojums. Ja nē, tad novērtējiet sava emocionālā stāvokļa iemeslus!
4. Ja bijāt iesaistīts kādu problēmu risināšanā, tad izvērtējiet, vai ir problēmas, kas ir svarīgākas Jums un valstij. Iespējams, Jūsu uzmanība ir novērsta, vēloties slēpt noteiktas lietas vai reklamējot savas ļaunprātīgās idejas uz Jūsu rēķina.

Atcerieties, ka kiberdiversantu mērķis ir cilvēku sadursme esošajā sabiedrībā, lai sētu haosu un agresiju! Ikviena valsts iedzīvotāja uzdevums ir uzturēt mieru valstī, kurā darbojas kiberkaravīri. Mūsu bērniem ir vajadzīga pasaule bez kara, tāpēc ikvienam valsts iedzīvotājam kara laikā ir jāuzņemas atbildību par visu valsts iedzīvotāju interešu aizsardzību, nevis jāpiedalās uzbrukumos. Tiklīdz jūtiet, ka esiet ticis ietekmēts, apstājieties un padomājiet, kā un kāpēc ar Jums tiek manipulēts!