Vispirms mēģināsim saprast, kas ir kibersports. Klasiskā izpratnē kibersports ir individuālas vai komandas sporta sacensības, kuru pamatā ir videospēle. Kontrolējot spēles varoņus un spēles elementus, kibersporti cenšas pārspēt viens otru, cīnoties par galveno balvu. Laimesta apjoms bieži vien ir mērāms miljonos, ierindojot kibersportu par vienu no mūsdienās pelnošākajām industrijām.

Tagad varam paplašināt kibersporta definīciju un attiecināt to ne tikai uz videospēlem, bet arī klasiskiem sporta veidiem, kur atsevišķus elementus (ne tikai sporta inventāru, bet pat vides elementus) nomaina uz digitālu alternatīvu. Iepriekš virtuālās realitātes (VR) brilles un simulatori tika izmantoti tikai noteiktu sportistu prasmju mācīšanai un trenēšanai, bet tagad tiek rīkoti turnīri, kuros VR brilles kļūst par sportista galveno ekipējumu. Tie ļauj transformēt sporta veida elementus, padarīt tos krāsainākus un uztverei intensīvākus. Tas ir, ja basketbolā agrāk bija līdzjutēji, arēna, bumba, komanda, pretinieki un fiziska mijiedarbība, tad tagad visi līdzjutēji var redzēt sacensību norisi no pirmās personas skata punkta, arēna var iegūt jebkādu formu un bumba kļūst digitāla. VR turnīri padara visus sporta veidus drošākus no fiziskām sadursmēm un agresijas, kā arī pieejamākus cilvēkiem.

Apkopojot visu iepriekš minēto, varam secināt, ka kibersportists var sacensties, atrodoties pie datora, kontrolējot spēles personāžus un spēles elementus, vai arī pats kļūt par spēles daļu, izmantojot VR brilles.

Kibersporta sacensības aptver plašāku auditoriju, ļaujot ne tikai sacensties mājās, bet arī katram dalībniekam (līdzjutējam vai sportistam) interesantāk izdzīvot katru sacensību procesa mirkli.

Lai lasītājs saprastu, vai kibersports vispār ir uzskatāms par potenciālu biznesa ideju (gan esot kibersportistam, gan dibinot kibersporta komandu), pievērsīsim uzmanību videospēļu sacensību balvu fondiem. Ja ņemam vērā sacensības, ko organizē konkrētas spēles ražotāji, tā sauktās starptautiskās sacensības, tad balvu fonds sasniedz pat 30 000 000 EUR. Pusi no balvu fonda saņem 1. – 5. vietu ieguvēji. Ja runājam par reģionālām sacensībām, tad tur summas ir mazākas, jo galvenais fonds ir veidots no sponsoru resursiem, un varam runāt par balvu fondu līdz 45 000 EUR. Otrs aspekts, visā pasaulē pēc 2020.gada datiem kibersporta auditorija ir pieaugusi līdz 495 000 skatītāju.

Vai esi ieinteresēts? Manuprāt, šī ir laba motivācija vismaz padomāt biznesa plāna izstrādes virzienā.

Vai katrs bērns, kurš spēlē videospēles, ir kibersportists? Nē, noteiktos apstākļos viņš par tādu var kļūt, taču spēlēšana un treniņš ir divas dažādas lietas.

Lai noskaidrotu šo atšķirību, aplūkosim iemeslus, kāpēc kibersports Latvijā nav populārs, un sportisti, kuri vēlas ar to nodarboties, ir ierobežoti savā darbībā. Latvijas e-sportisti var kļūt par mūsu nacionālo dārgumu, jo jau šobrīd pat bez nepieciešamajiem LV resursiem un atbalsta spēj sasniegt augstus rezultātus vietējā un starptautiskā līmenī.

Iemesli, kāpēc kibersportu nevar ierindot pie populāriem sporta veidiem Latvijā ir vairāki:
1. Sabiedrībā ir izpratnes trūkums par atšķirību starp videospēļu spēlētāju un kiberportistu

No kritērijiem varam secināt, ka kibersportists ne ar ko neatšķiras no klasisko disciplīnu sportistiem, kas nodarbojas ar sportu profesionālā līmenī un pelna ar to iztiku (piemēram, basketbolista, futbolista, tenisista, hokejista un tml.). Kibersportistiem arī ir nepieciešama speciāla sagatavotība, lai tiktu galā ar emocionālo un fizisko spriedzi, kā arī pārspētu domāšanā savus konkurentus. Kibersports ir darbs un peļņas avots, un kā jebkuram darbam, tā ir noteikta struktūra, pienākumi un disciplīna. Toties videospēļu spēlētājiem tā ir izklaide, atpūta, spriedzes izlāde, komunikācija, piederība un citas emocionālās vajadzības, kuras var apmierināt ļoti individuāli.

2. Latvijā kibersportam kā disciplīnai trūkst oficiāls statuss

Daudzās valstīs kibersportists ir profesija, pateicoties kurai tiek papildināts valsts budžets. Pamatojoties uz kiberportista kā profesijas prasībām, jūs varat saprast, kāpēc tas tā ir. Neskatoties uz augsto tehnoloģiskās infrastruktūras attīstību un interesi par videospēlēm sabiedrības vidū, Latvijā kibersportam un kibersportistiem uz doto brīdi nav nekāda likumiska statusa.

3. Kopumā sporta nozīmi Latvijā var vērtēt kā zemu

Šobrīd aplūkojot politiskās programmas, nākas saskarties ar skaudro realitāti – sports kā Latvijas tautas sastāvdaļa nav attīstības prioritāte nevienā programmā. Ja nerunājam par atsevišķu sporta centru celtniecību un uzturēšanu, tad augsti kvalificētu sportistu sagatavošanai tiek atvēlēta neliela naudas summa no valsts budžeta, apmēram 200 000 – 300 000 EUR gadā. Latvijā sportistiem papildus jāstrādā vai jāmeklē sponsori, kas var palīdzēt sagatavoties sacensībām un tajās piedalīties. Par nožēlu bieži vien pēc sacensībām daļa no laimesta tiek segta esošo parādu dzēšanai. Līdz ar to jaunas sporta disciplīnas ieviešana valsts līmenī netiek uzskatīta par pamatotu.

Latvijā ir reģistrētas Latvijas eSporta Federācija (2013) un Kibersporta asociācija (2018), tomēr par to darbību publiskajā telpā dzird maz vai nemaz. Pietiekami daudziem kibersportistiem no Latvijas ir izdevies sevi pierādīt pasaules mērogā, nopelnīt tūkstošiem Eiro, bet vēl joprojām Latvijas kibersportistus sponsorē ārvalstu organizācijas vai viņi ir daļa no citu valstu komandas.

Ja runājam par individuālo līmeni, tad dotajā brīdī Latvijā ir iespējams ar noteiktu budžetu atlasīt sportistus, izveidot komandu, piesaistīt speciālistus, kas trenētu kibersportistus, iegādāties nepieciešamo inventāru, uzsākt treniņus un sūtīt sportistus uz sacensībām.

Ja runājam par valsts līmeni, tad process ir sarežģītāks, bet iegūtais efekts var pārsniegt visas cerības. Nepieciešamie soļi kibersporta attīstībai Latvijā:

1. 1. 1. Juridiskā līmenī vispirms ir nepieciešams apstiprināt terminu kibersportists un izstrādāt kibersportista profesijas standartu.
      2. Nākamais solis ietvertu esošo kibersporta federāciju attīstību un valsts mēroga sacensību organizēšanu.
      3. Izveidot augstākās izglītības programmu kibersportā un speciālistu apmācības programmu.
      4. Atvērt klubus, norises vietas sacensībām un treniņu organizēšanai.
      5. Attīstīt mediju iesaisti.
      6. Veikt pētījumus kiberpsiholoģijas jomā, pilnveidojot zinātniski pamatotas zināšanas par kibersportu un to ietekmi.

Rezultātā, tas viss ļautu ne tikai pacelt kibersportu Latvijā jaunā līmenī, padarot to populārāku, bet arī radītu lielu skaitu ar šīs sporta jomas apkalpošanu un uzturēšanu saistītas darba vietas. Latvijā tiktu dota iespēja veidot perspektīvu nozari, kas nestu devumu gan Latvijas tautai, sevišķi nākamajai nodarbināto paaudzei, gan valsts budžetam. Kibersportista profesijas izveide jebkuram bērnam un pusaudzim, kuram šobrīd ir pastiprināta interese par video spēlēm un digitālo vidi, nodrošinātu iespēju veidot karjeru un iegūt finansiāli neatkarīgu nākotni Latvijā, un, iespējams, arī pasaulē. Videospēles nav bieds, ja tiek nodrošināta iespēja attīstīties tālāk!

Autors: Valērijs Dombrovskis,
Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas dibinātājs