Fiziskā un sociālā izolācija pandēmijas laikāVai tiešām varam teikt, ka esam izolēti?
Globālās pandēmijas laikā aizvien vairāk tiek aktualizēta fiziskas un sociālās izolācijas tēma. Šie jēdzieni sabiedrībā it īpaši pēdējā gada laikā tiek uztverti ļoti dažādi. Kāds no mums ir pieradis pie fiziskas socializēšanās un jūtas nošķirts no sabiedrības jeb fiziski un sociāli izolēts, vai satraucas par savu bērnu komunikācijas prasmju attīstību, tai pat laikā kāds pārmaiņas pasaulē saredz kā plašu vispasaules saziņas iespēju.
Katram mums ir sava interpretācija un uztvere, tādēļ…
Vispirms būtu svarīgi izprast – ko nozīmē izolācija?
Fiziska izolācija ir stāvoklis, bet izolēšana ir process. Izolēšanas nozīme ir (cilvēka) nošķiršana, norobežošana atsevišķi, turēšana karantīnā, savrup novietošana ar mērķi nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
Sociālā izolācija jeb sociālā nošķirtība ir situācija, kad cilvēkam ir maz vai nemaz nav iespēju kontaktēties ar citiem, ir daļējs vai pilnīgs kontaktu trūkums starp sabiedrību un indivīdu
Viena no cilvēka vajadzībām ir nepieciešamība pēc piederības (ģimene, draudzības saites, noteiktas grupas atbalsts, intimitāte, komunikācija) – būt “savējo” vidū, justies pieņemtam, saprastam, atbalstītam, veidot sev nozīmīgu saskarsmi un sarunāties ar citiem cilvēkiem. Svarīgi arī ir iepazīt citus – ne “savējos”, jo ne visas dzīvē nepieciešamas zināšanas un prasmes cilvēks var apgūt ģimenē. Socializēšanās pamatā ir cilvēka un sabiedrības (dažādu sociālo grupu) mijiedarbība, iesaistoties ikdienas dzīves aktivitātēs, kurās cilvēks apgūst sabiedrības vērtības, sociālās normas un lomu nozīmes un citas kultūras iezīmes. Tādējādi cilvēks kļūst par sociālu būtni un veidojas viņa personība.
Socializējoties cilvēks paplašina sociālo kontaktu loku, piemēram, bērnu dārzā bērni paši mācās veidot jaunas attiecības ar līdz šim nepazīstamiem cilvēkiem. Sociālās prasmes attīstās nonākot dažādās dzīves situācijās un socializēšanās saistās ar vairāku jaunu sociālu lomu apgūšanu. Socializēšanās norisi nodrošina sākotnēji ģimene, citi tuvinieki, vēlāk – draugi, dažādas institūcijas, plašsaziņas līdzekļi, kolēģi.
Kā var aprakstīt esošos apstākļus pasaulē?
Uz doto brīdi sabiedrība sastopas ar jauniem izaicinājumiem, jo socializēšanās process pasaules notikumu ietekmē piedzīvo transformāciju jeb izmaiņas.
Sociālie mediji ziņo, ka socializēšanās process piedzīvo nevis transformāciju, bet tiek izjaukts, un par pamatu tam ir fiziskā un sociālā izolācija, kā arī tās negatīvā ietekme uz sabiedrību. Jo īpaši pēdējā laikā aktualizējas tēma par izolācijas nelabvēlīgo ietekmi uz bērnu, pusaudžu un jauniešu attīstību, piemēram, LTV ziņu dienesta vienā no “De Facto” raidījuma epizodēm stāstīja, ka “Ierobežotas klātienes tikšanās ir problēma, jo pasliktinās psihiskais stāvoklis bērniem un jauniešiem. Novērojami garastāvokļa traucējumi, paškaitnieciskas domas, miega traucējumi, zūd intereses, ir emocionālie traucējumi (raudulība, apātija, skumjas, dusmas u.c.)”.
Vai patiešām socializēšanas process ir izjaukts un jaunā paaudze ir nolemta?
Vēlamies atgādināt, ka cilvēks ir viena no adaptīvākām būtnēm pasaulē un ir izdzīvojis pateicoties savām adaptācijas spējām. Cilvēce apstiprina to, ka ir spējīga pielāgoties arī neparastiem un nebijušiem apstākļiem, piemēram, karš, bads, tehnoloģiju uzplaukumus, klimata maiņa. Arī ierobežojumi visdrīzāk nerada kaut ko principiāli jaunu, kam cilvēce nevarētu adaptēties.
Daži no piemēriem, kas apliecina, ka cilvēks ir adaptīvs:
- Savstarpējā saziņa, izmantojot jaunās tehnoloģijas, internetu un tā iespējas ir svarīgas un nozīmīgas mūsdienu sabiedrībā, it īpaši šajā, līdz šim nebijušu ierobežojumu, periodā.
- Pētījumi rāda, ka sociālā izolācija ir uzlabojusi to bērnu psihosociālo labklājību un garīgo veselību, kuri ir cietuši no iebiedēšanas, bulinga, citu pāri nodarījumiem.
- Novērojami atsevišķu skolu mācību procesu un jomu uzlabojumi, ja pasniedzēji attīsta digitālās prasmes pētāmas tēmas materiāla apguvē.
Vai tiešām varam teikt, ka esam sociāli izolēti?
Kiberpasaule šobrīd ir unikāla vide, kas sniedz iespējas komunicēt ar citiem cilvēkiem, tehnoloģiju un interneta lietotājiem dažādās jomās. Saziņai varam izmantot dažādas tehnoloģijas, rīkus, platformas un vietnes, kas rada iespējas gan dzirdēt, gan redzēt cilvēkus no jebkuras pasaules malas jebkurā diennakts laikā, kas vēl dažus desmitu gadus atpakaļ nebija iespējams.
Ja izolācija pandēmijas laikā palielina socializēšanās iespējas un cilvēks ir viena no adaptīvākajām būtnēm, tad kādas ir patiesās grūtības? Uz ko īsti sociālie mediji grib vērst mūsu uzmanību?
Ierobežojumi un izolācija mēdz atklāt vai saasināt problēmas, ar kurām esam dzīvojuši, iespējams, jau ilgāku laiku.
Ja ierobežojumu laikā cilvēkam ir grūtības adaptēties apstākļiem, tas nozīmē, ka cilvēkam ir spēju trūkums vai dziļas iekšējas problēmas, kuras viņš ir noliedzis vai izvairījies risināt. Izolācija un ierobežojumi šīs problēmas aktualizē, dod iespēju mums tās ieraudzīt un padara tās par zināmām mums pašiem.
Nevainojiet savās grūtībās izolāciju!
Vērojiet sevi, meklējiet pazīmes, kas norāda uz patiesu problēmu klātbūtni un pārdomājiet to risināšanas iespējas!