Vienā no iepriekšējām tēmām aicinājām cilvēkus veidot drošu vidi kiberpasaulē. Šajā diskusijā runāsim par tīšām darbībām, kas rada kaitējumu, proti – pret citu cilvēku vai viņa uzskatiem vērstu negatīvu komentāru sniegšanu sociālajos tīklos. Vēlamies piebilst, ka bieži vien komentārus sevis veidotam saturam, cilvēks uztver kā vērstus pret paša personību.

Vispirms apskatīsim kādi ir vardarbības paušanas iemesli un kāpēc cilvēki raksta uzbrūkošus komentārus. Par komentāriem uzskatīsim jebkuru viedokļa paušanas formu (komentāri, gif, jauna raksta vai video izveide u.c.)

Kāpēc tiek pausta vardarbība?

• Lai mērķtiecīgi novērstu uzmanību no kāda aspekta (nomainītu uzmanības fokusu, pazeminātu cita cilvēka modrības līmeni jeb “izsistu no sliedēm”).
• Lai “pārdotu” sevi – padarītu sevi par slavenu, populāru, nozīmīgu un ietekmīgu.
• Lai izlādētu savas emocijas, mazinātu spriedzi.
• Neapzinos savas domāšanas kļūdas (es pārprotu cilvēku un viņa darbības).
• Lai slēptu savus kompleksus stiprinot pašpārliecību (izrādu agresiju, jo pats kaut ko neprotu, apskaužu citus vai dusmojos uz sevi).
• Jo gaidas nesakrīt ar realitāti (nesaņemu tām apstiprinājumu, atbalstu).
• Esoši psihiskie traucējumi, piemēram, personības un uzvedības traucējumi.

Apkopojot iepriekš teikto, varam secināt, ka sākotnēji grūtības ir varmākam (uzbrūkošo komentāru autoram), nevis cilvēkam, kurš kļūst par varmākas mērķi. Paužot vardarbību varmāka risina savas problēmas, jo citādāk nemāk.

Ikdienas dzīvē, ārpus kiberpasaules, piemēram, uz ielas, nav pieļaujama tieša pazemojumu izteikšana vai kliegšana uz citiem, savukārt sociālos tīklos mēs bieži vien ignorējam cits cita noniecināšanu un pazemošanu.

Kādēļ mēs esam kļuvuši toleranti pret vardarbību publiskā telpā?

Daži no galvenajiem vardarbības ignorēšanas iemesliem:

• Mēs strikti sevi kontrolējam ārpus kiberpasaules, tomēr, nereti mums piemīt viens vai vairāki no iepriekš uzskaitītajiem vardarbības paušanas iemesliem. Kad redzam kādu veicot vardarbību, mēs apzināti vai neapzināti izvēlamies atbalstīt šo cilvēku. Mūsu vēlmi atbalstīt rada mūsu pašu neapzināta līdzība ar varmāku.
• Sagrozīta kiberpasaules uztvere – joprojām ir plaši pastāvošs uzskats, ka kiberpasaulē drīkst darīt visu, kas ienāk prātā, un tas nekaitēs citiem lietotājiem ārpus kiberpasaules.
• Mēs atļaujamies turpināt uzvesties vardarbīgi, jo citi tā dara un neviens neiebilst.
• Bailes:
  • Bailes, ka, iesaistoties situācijā, varam pastiprināt konfliktu vai nodarīt sev kaitējumu.
  • Piedaloties konfliktā, baidāmies to pārtraukt, jo domājam, ka tā pārtraukšana var izraisīt pret mums vērstu fizisku vardarbību.
  • Ieņemam novērotāja lomu konfliktā, jo baidāmies, ka mums pietrūks zināšanu rast efektīvu situācijas risinājumu.
    Šīs bailes tiek pārnestas arī uz kibervidi.

Cilvēki veido kopienas, kultivējot augstākminētos vardarbības iemeslus. Iesaistoties šādās grupās, cilvēkiem ir jāatbalsta vardarbību, pretējā gadījumā pastāv risks pašam kļūt par upuri.

Piemēram, funkcionējot grupā, viens no grupas dalībniekiem sociālajos tīklos publicē video, kurā atveidota vardarbība pret dzīvniekiem vai bērniem, un visi grupas dalībnieki publikācija ieliek “patīk”, tādā veidā atbalstot šo materiālu un tā saturu, bet kāds no grupas ieliek “nepatīk”. Publikācijas autors ieraugot “nepatīk” reakciju, noskaņo citus grupas locekļus pret šo dalībnieku. Komentāros vai sarunā ar cilvēku, kas neatbalsta publicēto saturu, iespējams, var tikt izteikti arī draudi.

Jo mazāk sabiedrība – katrs cilvēks reaģē uz vardarbības izpausmēm, jo lielāka varbūtība, ka varmāka turpinās īstenot savas darbības.

Pie kā tas var novest?

• Cietušo skaita palielināšanās.
• Varmāku skaita palielināšanās.

Ikdienas dzīvē, ārpus kiberpasaules, piemēram, uz ielas, nav pieļaujama tieša pazemojumu izteikšana vai kliegšana uz citiem, savukārt sociālos tīklos mēs bieži vien ignorējam cits cita noniecināšanu un pazemošanu.

Nākotnē, turpinot atbalstīt vardarbību digitālajā vidē, mēs varam nonākt līdz tam, ka visi lietotāji ieņems tikai 2 lomas – varmāka un upuris.

• Varmākas apmierinās savas vajadzības izmantojot upuri.
• Upuri kļūs par varmākas vajadzību apmierināšanas līdzekli.

Mēs jūs aicinām nebūt vienaldzīgiem un būt uzmanīgiem!

Tagad paanalizēsim, ko Jūs varat darīt?

Kā saprast, ka es pielietoju varmākas lomu?

1. Izprast, vai man piemīt kāda no iepriekš pieminētām problēmām.
2. Izprast, kādā veidā un ar kādu mērķi es reaģēju uz saturu kibervidē.

Kritēriji, kas norāda uz vardarbības klātbūtni:

• Rīkojos impulsīvi (piemēram, nepārdomājot komentāra saturu, varu neapzināti aizskart otru).
• Rīkojos pārdomāti, bet pēc komentāra sniegšanas gūstu “atriebības baudu”.
• Gaidu un pastāvīgi sekoju vai manam komentāram un viedoklim ir atbildes reakcija. Ja nesaņemu atbildes reakciju, turpinu pastiprināt savu viedokli, radot jaunu komentāru.
• Man patīk mācīt citus cilvēkus, informēt par pareizu domāšanu un dzīvesveidu un vēlos panākt, lai citi piekrīt un pārņem manu viedokli, kā arī to uzspiežu citiem.
• Es atzīstu, ka man patīk aizskart citus, pazemināt otra cilvēka vērtību.

Gribam Jūs mudināt izprast, ka kiberpasaule no dzīves ārpus kibeprasaulē, atšķiras tikai ar tās iespējām. Ja, dzīvē ārpus kiberpasaules ir diezgan grūti izvairīties no piedalīšanās konfliktā, tad kiberpasaulē ir daudz vairāk unikālu iespēju aizstāvēt sevi no varmākām.

Kā sevi aizstāvēt un pasargāt no upura lomas?

Pirmā un būtiskākā darbība ir atpazīt vardarbības aktu!

Darbības kā rīkoties, kad digitālā vidē esat atpazinis vardarbību. Sāksim ar vienkāršāko.

• Izslēgt ierīci (datoru, telefonu, planšeti).
• Pamest kibertelpu, kur komunicē kopiena (iziet no grupas, pārlūka un tiešsaites).
• Pamest sarunu (iziet no čata, bloķēt lietotāju).
• Piesaistīt administratoru palīdzību, norādot, ka pret Jums tiek vērsta emocionāla, seksuāla vai jebkāda cita veida vardarbība. Lūgt izskatīt jautājumu, iespējams, nobloķēt lietotāju
• Izdzēst saturu, izdzēst profilu.
• Ignorēt cilvēkus, kuri sniedz aizskaroša satura komentārus.

Labā ziņa ir tā, ka kiberpasaule katram cilvēkam dod iespēju pārtraukt vardarbības aktu!
Ja tomēr esat pieņēmis lēmumu neizmantot augstāk aprakstītos paņēmienus, tas nozīmē, ka Jūs turpināt piedalīties varmākas – upura attiecībās. Šajā gadījumā tā ir jūsu izvēle, un kaut kādu iemeslu dēļ, Jums tas ir svarīgi vai noderīgi.