Digitālie cilvēki – kibertēli
kam mēs patiesībā sekojam?

Kas ar mani notiek vai notiktu, zinot, ka digitālais cilvēks realitātē neeksistē?

Lil Miquela, Reah Keem, Knox Frost, Dayzee & Staxx, War Nymph, Seraphine, Zinn un Imma – vai šie vārdi jums kaut ko izsaka? Ja jā, tad Jūs jau nojaušat, par ko būs šodienas raksts, ja nē, tad laipni lūdzam nelielā digitālā ieskatā virtuālo tēlu pasaulē.

Aicinām iedziļināties tēmā par kibertēliem – kas tie ir, kā tie ietekmē cilvēkus un kā tos izmanto, lai ietekmētu cilvēkus. Šis ir viens no fenomeniem, kas tiek aprakstīts arī mūsu topošajā grāmatā.

Kā Jūs paskaidrotu, kas ir kibertēls?

Jau kādu laiku pasaulē pastāv tendence veidot digitālus cilvēku un citu dzīvu būtņu prototipus dažādu ideju popularizēšanai un īstenošanai kibertelpā.

Dzīvas būtnes prototips ir ar datorgrafikas palīdzību izveidots digitāls tēls jeb kibertēls, kurš sevī iemieso tādas pašas vai līdzīgas īpašības, kādas piemīt īstiem cilvēkiem un dzīvām radībām. Tos visus apvieno kopīgais – digitālais izskats un manieres, kas ir izveidojušas šos tēlus pietiekami “īstus”, lai cilvēks, satiekot šādu tēlu, gribētu ar to iepazīties, aprunāties, sekot viņa darbībām, iespējams, pat rūpēties par to vai iemīlēties, līdzīgi kā tas notiek satiekot reālu cilvēku vai dzīvnieku (piemēram, Instagram profili @knoxfrost; @imma.gram).

Cilvēks, ieraugot šo kibertēlu, savā iztēlē to atdzīvina, veidojot priekšstatu par to.

Pats par sevi šis prototips ir projekts, kuru var realizēt vesela speciālistu komanda. Tā izdomā mākslīgu kibertēla dzīves gaitu un vēsturi, kādus uzskatus, raksturu un uzvedību iemiesos šī digitālā būtne. Kibertēls ne vienmēr var izskatīties kā parasts, reāls cilvēks, bet tam vienmēr tiek piešķirtas īpašības, kas uzrunā cilvēkus un spēj ietekmēt noteiktu sabiedrības daļu. Mūsdienās tādiem kibertēliem pat ir savi fani un pielūdzēji. Tajā pat laikā šāds kibertēls var būt arī pakļauts kritikai, naidam un kiberuzbrukumiem.

Pirmais dzīvās būtnes prototips parādījās jau 1996.gadā, tā bija japāņu virtuālā dziedātāja – Kyoko Date, kura uzstājās koncertos un prezentēja dziesmu albūmus. Mūsdienās dzīvo būtņu prototipi tiek veiksmīgi izmantoti mārketingā: tie reklamē dizaineru apģērbu līnijas, uzstājas kā modeļi, dziedātāji, blogeri un influenceri. Caur viņiem tiek īstenota ietekme visās sociālās sfērās un procesos.

Kaut arī šādi kibertēli ne vienmēr izskatās kā reāli cilvēki (piemēram, Instagram profils @dayzeeandstaxx), tiem vienmēr tiek piešķirtas cilvēciskas jeb humanizētas iezīmes, ar mērķi veidot tuvu kontaktu ar noteiktu auditoriju. Tie piedalās sociālajā dzīvē tieši tā pat, kā mēs – ievieto sociālos tīklos pašbildes, video, pauž viedokli, publicē savas “mākslīgās” reakcijas un domas par svarīgām sociālām situācijām un aktualitātēm, pat gatavo ēdienus un prezentē receptes TikTok platformā. Tā veidojot jaunas tendences, kas virza mūsu uzskatus, atkarīgi no tā, kāds ir šāda projekta mērķis.

Piemēram, viens no populāriem virtuāliem influenceriem ir Knox Frost. Viņš mērķtiecīgi izglīto jaunatni un sekotājus par korona vīrusu, lai pārvarēt sekotāju iespējamo pretestību. Sensāciju izraisīja arī digitālais avatars, kas kļuva par Instagram influenceri – Lil Miquela @lilmiquela – 3 miljoni sekotāji ik dienu seko līdzi šim meitenes kibertēlam gluži kā jebkuram citam īstam Instagram influencerim.

Būtībā šie digitālie tēli kļūst par pilnvērtīgiem kibersabiedrības locekļiem, bet kas to lai zina, kādi ir šo profilu patiesie mērķi…

Interesanti, ka dzīvo būtņu prototipi kļūst aizvien biežāk sastopami, ne tikai tādēļ, ka tie ir populāri, bet arī:

  • Tā ir ļoti ērta informācijas nodošanas forma sabiedrībai (gan mārketinga nolūkos, gan kopumā).
  • Prototipi neprasa samaksu par padarīto darbu, tātad tas ir ekonomiski izdevīgs risinājums.
  • Tos var pilnībā kontrolēt – izveidotais prototips prezentēs jebkuru ideju un uzskatus, kuru tajā iekodēs komanda, un nebūs jāraizējas, ka reklāmas kampaņas dienā tas jūs pievils, piemēram, uzskatu nesakritības dēļ. Prototipā var iekodēt jebkurus sociālos uzstādījumus, uzskatus un uzvedību.

Varētu šķist dīvaini, ka cilvēki labprātāk izvēlēsies sekot līdzi mākslīgi (digitāli) izveidotam kibertēlam, nekā reāla cilvēka tēlam. Lai šādu digitālo tēlu izstrādātu, tiek veikta detalizēta mērķauditorijas izpēte – tiek pētītas tās intereses, prasības, simpātijas, vajadzības un balstoties tajās, tiek veidots prototipa saturs (āriene, rakstus un citas tēla detaļas), lai šis tēls jeb prototips uzrunātu cilvēkus tā, ka būtu grūti pretoties tā šarmam.

Būtībā būtu grūti “neuzķerties uz āķa” un nepievērst uzmanību. Iedomājieties – Jūsu Instagram vai Facebook laika joslā parādās cilvēks, kurš pilnībā atbilst, Jūsuprāt, ideālā cilvēka aprakstam, kura izskats Jūs uzrunā, kurš pauž Jums patīkamas idejas, runā par tieši Jums aktuāliem jautājumiem. Atbildiet sev – cik ilgi Jūs spēsiet pretoties informācijai, kuru vēsta šāds kibertēls?

Cilvēki neseko citiem cilvēkiem, bet seko projektiem un idejām, kuras tie vēsta ar savu tēlu.

Kā Jums šķiet, cik daudz šādas mākslīgi radītas būtnes mēs ikdienā redzam, sekojam un komunicējam ar tām?

Sazinies ar mums