Kontrolēt nenozīmē – rūpēties! Audzināšana digitālajā laikmetā.
Mūsdienās sociālajos tīklos, ziņu portālos un interešu grupās vecāki bieži vien diskutē, ka tehnoloģiju lietošana, it īpaši bērniem, ir jāierobežo, jākontrolē vai pat jāpārtrauc.
Rezultātā rodas būtiski/ svarīgi jautājumi:
1) Kāpēc ir nepieciešams kontrolēt tehnoloģiju lietošanu?
2) Kā izpaudīsies šī kontrole?
3) Kādi būs kontroles ieguvumi?
Vispirms būtu svarīgi izprast – ko nozīmē kontrole?
Būtībā kontrole ir spēja ietekmēt vai virzīt cilvēku uzvedību vai notikumu gaitu.
Kontrole var tikt īstenota divos veidos:
- pret cilvēku;
- pret procesu/darbību.
Tās sinonīmi – vadība, pārbaude, uzraudzība. Parasti šis vārds tiek attiecināts uz cilvēkiem, kuri atrodas augstākā hierarhijas līmenī, kuri ir autoritātes un ir atbildīgi par kaut ko.
Ģimenes kontekstā par autoritātēm bieži tiek uzskatīti vecāki. Vai tas nozīmē, ka man kā vecākam ir tiesības kontrolēt savu bērnu?
Nepietiek ar faktu, ka “esmu autoritāte, jo esmu vecāks” un “esmu atbildīgs!”. Šeit būtu svarīgi runāt par piemītošām spējām būt autoritātei un spējai uzņemties atbildību par savu bērnu vai viņa dzīvē notiekošajiem procesiem. Tikai tad varam runāt par kontroli kā veselīgu fenomenu bērna un vecāka attiecībās.
Svarīgi uzsvērt, ka “veselīga” kontrole nav vardarbība, piespiešana, iešana pret cilvēka tiesībām un vajadzībām.
Turpmāk ar jautājumu palīdzību vēlamies Jūs mudināt aizdomāties par tehnoloģiju lietošanas un kontroles nozīmi Jūsu un bērnu dzīvē.
Pirmkārt, dzirdot vecākus par saviem bērniem sakām – “par daudz sēž pie datora”, “jāierobežo pavadītais laiks sociālajos tīklos”, “stunda vakarā un ne vairāk!”, “sēžot pie datora viņš kļūst par zombiju, jāpārtrauc to!” rodas jautājumi, kuros aicinām Jūs iedziļināties. Vai Jūs zināt, kad būtu pietiekami? Vai nosakot atļautā laika limitu tiktu atrisināta problēma? Vai vienmēr būtiskākais ir pavadītā laika daudzums vai tomēr kas cits? Kas tieši ir par daudz?
Otrkārt – iespējams, šo jautājumu vietā būtu vērtīgāk izprast, kādu iemeslu vadīts bērns izvēlas lietot to vai citu ierīci, pavadīt laiku spēlējot spēles vai “sēž datorā”? Ko es vēl nesaprotu par savu bērnu un par ko, es, kā vecāks, esmu un spēju būt atbildīgs, attiecībā par bērna datora/interneta lietošanas paradumiem? Viena no vecāku atbildībām ir izpētīt, kādas bērna vajadzības ir viņa rīcību pamatā.
Treškārt – uzdot sev jautājumu – vai es, kā vecāks, pārzinu kādas spēles spēlē, kādos forumos uzturas mans bērns? Kāds mērķis un saturs ir šīm spēlēm vai komunikācijai virtuālajā vidē? Kādas ir mana bērna mīļākās nodarbes, kas viņu aizrauj atrodoties tiešsaistē? Kādas ir bērna mīļākās spēles, kāpēc tieši tās?
Katram vecākam, kurš rūpējas par savu bērnu, būtu svarīgi un noderīgi saprast, kas manu bērnu aizrauj, kas viņam padodas un kā to var izmantot viņa attīstībai.
Ceturtkārt – uzmanības pievēršana sev – kādas ir manas, kā vecāka, attiecības ar interneta un tehnoloģiju, viedierīču lietošanu? Apzināties, kāpēc un kad es tās lietoju vai varbūt nelietoju? Ko es iegūstu lietojot? Ko vēlos paust tās nelietojot? Kā manus tehnoloģiju lietošanas paradumus redz mans bērns? Kā mana rīcība izskatās bērna acīm raugoties? Kādu piemēru es viņam parādu?
Svarīga ir izpratne par sevi, kāpēc man paradās pretestība pret tehnoloģijām un to lietošanu:
1) jo man ir vājās zināšanas par tehnoloģijām un to lietošanu;
2) vai es pats par daudz tās lietoju (domāju vai saprotu, ka tās kaitē manam dzīves veidam) un tāpēc ierobežoju savu bērnu, lai viņš neatkārto manis paša kļūdas.
Mūsuprāt, šajā gadījumā stāsts nav par kontroli pār pavadīto laiku internetā, bet par pilnvērtīgu vecāka klātbūtni bērna dzīvē kopumā, par sava bērna vajadzību un vēlmju apzināšanos un spēju nodrošināt apstākļus, lai bērns savas vajadzības apmierinātu. Un, ja tā ir tehnoloģija, kas sniedz iespēju bērnam komunicēt ar draugiem, palīdz uzturēt attiecības, ļauj bērnam attīstīties, sastapties ar zaudējumu, ar prieku par uzvaru vai dalīties ar sasniegumiem – kas tajā ir nopeļams?
Ja vecākam nav iespējas piedalīties bērnu audzināšanā un/vai nav izpratnes par to kā attīstīt savu bērnu, ar tehnoloģiju lietošanas ierobežošanu Jūs nevarēsiet to kompensēt.
Būtiskāk par kontroli ir veidot attiecības ar savu bērnu, būt kontaktā, interesēties par viņu un viņa dzīvē svarīgo, arī ko viņš dara ārpus vecāku noteiktās ‘vienas stundas internetā’. Respektīvi – tikpat svarīgi, kā zināt, ko bērns dara internetā, ir zināt, ko viņš dara un kā jūtas ārpus tā. Tas var palīdzēt izprast, kāpēc bērns izvēlas pavadīt savu laiku pie datora.
Ja kontrole ir veids kā Jūs, kā vecāks, rūpējaties par savu bērnu, pietiks ar dažu jautājumu uzdošanu savam bērnam, piemēram, “Ko Tu šodien darīji? Vai spēlēji spēlēs? Kādas spēles spēlēji? Kā Tev veicās, ko Tu tur sasniedzi? Kādi rezultāti?”, lai izprastu bērna vajadzības un izrādītu rūpes.
Tālāk jau var runāt par prasmi rast līdzsvaru starp tehnoloģiju lietošanu un laika aizpildīšanu ar citām nodarbēm. Par vecāku gatavību un spēju pamanīt un izturēt bērna emocionālos pārdzīvojumus, būt līdzās, kad tas ir visvairāk vajadzīgs.
Lai arī kā mums gribētos novelt vainu uz tehnoloģijām vai interneta ienākšanu mūsu dzīvē, tomēr, tas ir tikai problēmas spogulis, ne īstā problēma, kura būtu jārisina vai jākontrolē.
Vēlamies padalīties ar Jums ar sociālos tīklos pieejamu video, kur var novērot kontroles izpausmi, un rosināt Jūs uz pārdomām:
- Kādas grūtības Jūs kā lasītājs saredzat šajā video?
- Kādas vajadzības video redzamā meitene apmierina sociālajos tīklos?
https://www.facebook.com/watch/?ref=saved&v=763557937627768
Video meitene runā par sev svarīgo, par savām grūtībām un vecāku attiecībām, kuras viņu ietekmē. Meitene saņem nosodījumus, pārmetumus, neizpratni un draudus, ka tiks atņemts telefons. Ko šajā situācijā atrisinātu telefona atņemšana? Un kas patiesībā būtu jārisina?
Mēs KiberPrāts uzskatām, ka viens no iemesliem kādēļ meitene lieto TikTok aplikāciju, ir spēja brīvi paust savu viedokli un tikt sadzirdētai. Kā domājiet Jūs?
