Lasot rakstus un piedaloties diskusijās par tehnoloģiju izmantošanu un ietekmi, vienā brīdī nākas attapties divās kara frontēs – no vienas puses tehnoloģijas tiek spēcīgi nomētātas ar akmeņiem kā mūsdienu sērga, no otras tiek radīti un atbalstīti arvien jauni tehnoloģiskie risinājumi, kas kalpo sabiedrības labā. Tomēr kopīgā tendence vismaz Latvijas kibersabiedrībā, šķiet, svārstās tuvāk pārliecībai, ka tehnoloģijas (īpaši viedtālrunis) ir jālieto ļoti ierobežotos daudzumos, gluži kā alkohols. Vai nu tu “lieto” rekomendētajos daudzumos un atļautajās vietās, vai riskē noķert pēdējās desmitgades sērgu – viedtālruņa “bakstīšanas” kultu, kuru dēvē par galveno laika zagli 21.gadsimtā. Piemēram, briti vidēji dienas laikā savā viedtālrunī ieskatās ik pēc 12 minūtēm.

Mūsdienu tendences rāda, ka jaunieši ir pieņemošāki pret viedtālruņu lietošanu pat skatoties TV vai ēdienreižu laikā. Vecākām paaudzēm domas gan ir citas, vairāk vērstas uz atkal apvienošanos ar dabu, bez viedtālruņu lietošanas. Vai slavenā autora un tehnoloģiju pretinieka Nīla Postmena izteiciens: “Ja nekontrolēsi tehnoloģijas, tās kontrolēs tevi.” vēl joprojām ir spēkā attiecībā uz mums visiem? Tas ir diskutabls jautājums, bet lielā mērā atkarīgs no tā, cik ļoti tehnoloģiju lietotāja dzīve ir saplūdusi ar tehnoloģijām un vai vispār cilvēks spēj atpazīt, ka ir saplūdis viedierīcēm.

Cīņas mākslā, lai uzsāktu cīņu, cilvēkam ir jāsaprot savs ienaidnieks. Šajā gadījumā, ja tehnoloģiju lietošana tiek uzskatīta par kaitējošu un ierobežojošu, tad par ienaidnieku varētu uzskatīt digitālo laikmetu. Detalizētāk paanalizējot, šķiet, ka sociālie mediji ir galvenie vaininieki, kas interneta vidi mūsdienās padara tik kaitējošu un toksisku, ievilinot lietotājus lietot produktus un patērēt pakalpojumus. Internets ir kļuvis par sociāli veidotu preci, kuru obligāti jāiebaro katram lietotājam. Šobrīd gan produkta jēdziens ir kļuvis plašāks. Iepriekš par produktu uzskatīja kaut ko materiālu (priekšmetus) un dažāda veida pakalpojumus, bet tagad par produktiem var saukt arī digitālus tēlus (spēļu varoņus, mājas lapas, avatārus utt.). Par sekošanu digitāliem tēliem cilvēki ir gatavi tērēt savu laiku un maksāt grandiozas naudas summas.

Tāpat, kā ar visu citu, problēma ir jāapskata no dažādām pusēm. Cilvēkiem raksturīgi atbildību par savu vājumu novelt uz citiem, piemēram, šajā gadījumā uz sociāliem medijiem. Mēs gluži vai cenšamies tos apmānīt vai uzvarēt, taču diemžēl tas ir tikai zemūdens akmens, uz kuru bieži vien uzkāpjam vispirms. Par to liecina tādas domas kā: “Stulbais dators/ telefons/ Instagram/ Facebook/ WoW utt.! Ja to nebūtu, es būtu ieradies darbā laicīgi, es būtu iztīrījis māju, es būtu laicīgi aizgājis gulēt” u.c.

Ko tas dod?
Jā, iespējams, vainojot savu “ienaidnieku”, gūstam īstermiņa risinājumu, tādā veidā noņemot spiedzi ar agresijas palīdzību. Diemžēl datori, telefoni, spēlītes un sociālie tīkli ir tikai iedomāts ienaidnieks, uz kura novelt visu atbildību. Patiesās problēmas saknes ir dziļākas. Ja netiks atrisināti tehnoloģiju lietošanas cēloņi, problēma visdrīzāk atkārtosies. Cilvēks ar īstermiņa risinājumu gūst tikai šķietamu atrisinājumu, kas palīdzēs noteiktu laiku. Ja cilvēks pārstāj lietot sociālos medijus, tas automātiski nenozīmē, ka viņš uzsāk, piemēram, atkal apvienošanos ar dabu un kļūst laimīgs un apmierināts. Tas atbrīvos laiku citām lietām, kas iepriekš tika atstātas novārtā, bet tas uzreiz nenozīmē, ka cilvēks šo laiku pēkšņi izmantos produktīvi.

Piemēram, ja cilvēks uzskata, ka sociālie mediji viņam atņem laiku, tad vērtīgi būtu pārdomāt:
♦ Kādiem mērķiem es izmantoju sociālos medijus?
♦ Kāpēc es pēkšņi aizdomājos par brīvo laiku?
♦ Kādām lietām man šobrīd ir vajadzīgs laiks?
♦ Vai es pats gribu vairāk laiku vai kāds man to pieprasa?

Iespējams, iedziļinoties patiesajās problēmās, atklāsiet, ka laika pavadīšana internetā ir tikai sekas. “Sērfošana” internetā var būt labs spriedzes noņēmējs, sabiedrotais vai laika kavēklis. Un šīm lietām cēloņi jau ir pavisam citi. Varbūt uzņematies pārāk daudz pienākumus, neziniet, kā organizēt savu dienu vai jūtaties vientuļi. Neskatoties uz patieso iemeslu, nedz sociālo mediju ierobežošana, nedz saplūšana ar dabu, to neatrisinās.

Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas un neveido atkarību.
Galu galā jebkuram no mums saziņai ir nepieciešams izmantot kādu komunikāciju ierīci, vai nu tas būtu vecais stacionārais telefons vai viedtālrunis. Problemātiski un pārmērīgi var iesaistīties dažādās nodarbēs, un tam ar tehnoloģiju kā tādu nav sakars. Protams, sociālo tīklu, spēļu un tehnoloģiju dizaineri veido savus produktus, ņemot vērā cilvēka “vājos” punktus, tomēr vainot atkal tehnoloģiju un tā dēļ izslēgt tās no savas dzīves, būtu izvēle rīkoties balstoties uz bailēm, nevis izpratni un zināšanām. Iegrimšana tehnoloģijā var ļaut risināt dziļākas problēmas, un var arī ļaut aizbēgt no tām.

Kurā brīdi tehnoloģija sāks kontrolēt tavu dzīvi, atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Mums katram pašam ir iespēja izvēlēties, cik daudz, kādā veidā un kāpēc izmantosim tehnoloģijas. Fakts, kas tehnoloģijas tiek izmantotas, nevar būt par pamatu secinājumiem, vai tas ir kaitīgi vai nē. Spriest par kaitīgumu var pēc negatīvām sekām, kādas tehnoloģiju izmantošana ienes konkrētā cilvēka dzīvē.

Katrs pats piešķir savu personīgo nozīmi tehnoloģijām.
Tāpat kā sabiedrībā mēs katrs pildām dažādas sociālās lomas, tāpat arī tehnoloģija mūsu acīs pilda noteiktu lomu. Pašas par sevi tehnoloģijas ir tikai objekti ar noteiktām pazīmēm, funkcijām un iespējām. Tas, kas atklāj konkrētas ierīces dabu, ir mūsu pašu piešķirtā nozīme. Kādam viņa telefons var būt draugs, kādam ienaidnieks. Kādam tikai funkcionāls objekts, kas ļauj sazvanīties ar kolēģiem un ģimeni. Izaicinājumi sākas tad, kad objektiem piedēvējam dzīvu būtņu īpašības un sākam tos uztvert kā reālus. Ja telefons manās acīs kļūst par ko ļoti tuvu un svarīgu, izplūst robežas. Vairāk par to, kā atpazīt, vai piedēvējam tehnoloģijām dzīvas būtnes īpašības un uztveram tos kā reālus, lasiet rakstā “Digitālie cilvēki – kibertēli”.

Kvalitatīvs lēmums ir izsvērts lēmums.
Neskatoties uz viedokļu dažādību, tā ir katra brīva izvēle, kā veidot savas attiecības ar ierīcēm. Bet, lai cilvēks spētu pieņemt kvalitatīvu lēmumu par turpmākām attiecībām ar tehnoloģijām, vērtīgi ir salikt uz svaru kausiem visus par un pret argumentus. Arī Nīls Polmens, kurš būtībā bija tehnoloģiju pretinieks visu savu dzīvi un dators viņam nepiederēja, beigu beigās pat sāka lietot kabeļtelevīziju, un piedalījās neskaitāmos TV radījumos.

Tev ir tiesības pieturēties pie sava viedokļa un tev ir tiesības to mainīt. Neatkarīgi no izvēles, pasaules procesi turpina attīstīties neiedomājamos tempos un piespiež izmantot advancētākus veidus, kā funkcionēt mūsdienu sabiedrībā, un tehnoloģijas ir neatņemama mūsdienu sabiedrības un kultūras sastāvdaļa.

Atceries, ka tehnoloģijas nevar tevi kontrolēt, ja tu apzinies to lomu savā dzīvē un īstos iemeslus, kāpēc dot tām priekšroku, pretstatā kam citam.

Atkarība no interneta vai sociālajiem tīkliem ir pietiekami komplicēta tēma. Ja jums ir jautājumi par kādu individuālu gadījumu – esam gatavi sniegt konsultāciju. Sazinieties ar mums KiberPrātā.