Diemžēl mūsdienās vardarbība ir kļuvusi par ikdienā bieži sastopamu parādību un normu. Cilvēki bieži vien neizvērtē savas darbības, ko vērš pret citiem internetā, kā arī neapzinās, ka ar tām var radīt citiem tīšu kaitējumu (piemēram, posti vai komentāri citos profilos).

Daudzi lietotāji uzskata, ka katram ir tiesības neierobežoti paust savu viedokli interneta vidē, lai arī kāds tas būtu. Tajā pašā laikā cilvēki neaizdomājas, ka šie komentāri var radīt kaitējumu otram, piemēram, aizvainot, radīt nomāktību, veicināt paškaitējošu uzvedību vai pat novest līdz pašnāvībai.

Novērojot sabiedrības uzvedību un emocionālo stāvokli pandēmijas laikā, aizvien vairāk aktualizējas vardarbības tēma. Statistika liecina, ka ir palielinājies agresijas un vardarbības līmenis. Tai pat laikā sabiedrības locekļi nevēlas, lai vardarbība tiktu vērsta pret viņiem, kā arī reti kurš atzīst, ka viņš ir veicis vardarbību pret kādu citu, jo uzskata, ka tā ir negatīva un sabiedrībā nosodāma.

Pēc sabiedrībā pieņemtajām normām un nosacījumiem, vardarbība nav pieņemama un tā ir sodāma ar likumu. Likumdošanā ir definēti vardarbības veidi, taču neskatoties uz to vardarbības līmenis turpina pieaugt.

Rodas jautājums – kāpēc tomēr vardarbības līmenis turpina augt, ja ir pieejama publiska informācija par vardarbību, tās veidiem un kaitējumu?

Kā vienu no iemesliem mēs saredzam, ka sabiedrībai nav vienotas izpratnes par to, kas ir vardarbība un kas zem tās slēpjas. Neizpratnes rezultātā, cilvēkam pēc vardarbības veikšanas, parādās tieksme pamatot savas darbības un attieksmi pret citiem, aizbildinoties, ka nav vēlējušies nodarīt kaitējumu, it kā mērķis bijis cēls. Nonākot situācijā, kur pret cilvēku tiek vērsta vardarbība, viņš var neizprast kas notiek un, ka ir kļuvis par vardarbības upuri. Reizēm kļūstot par liecinieku, cilvēki izvēlas nereaģēt un palikt novērotāja lomā.

Šajā diskusijā atklājam sarunu par vardarbību kiberpasaulē!

Vai ir rīcības, kuras var tikt uzskatītas par vardarbību, komunicējot savā starpā kibertelpā?

Lai to izprastu sākumā nodefinēsim, kas, mūsuprāt, var tikt uzskatīts par vardarbību, pēc tam minēsim dažas izpausmes, kuras mēs uzskatām par nepieņemamām, tieši kiberpasaulē, bet kuras vēljoprām tiek uzskatītas par normu.

Vardarbība ir tīšas darbības vai rīcības, kas vērstas, lai izdarītu citai personai kaitējumu pret šīs personas gribu.

Kāpēc tīšas darbības?
Jo cilvēkam ienākot kibertelpā, darbības (jebkura rīcība) tiek darītas ar nodomu.

Kādas darbības?
Jebkurš publisks materiāls, kas aizskar cita cilvēka personību vai viņa priekštatus par pasauli.
Piemēram:
– komentāra atstāšana, izmantojot sarkasmu, pajokot par cilvēka izskatu vai norādot uz viņu izmaiņām;
– materiālu pārpublicēšana (arī it kā jautra materiāla pārpublicēšana, piemēram, vecāki smejas par bērna viņuprāt absurdām rīcībām, bet bērnam tās ir svarīgas lietas, rezultātā vecāku smiekli var izraisīt bērnam emocionālo traumu);
– vardarbības izpausmju atbalstīšana (visi tie, kuri, piemēram, iepriekšējā piemēra komentāros akceptē un apstiprina vecāku rīcību, prasa papildus video; vai arī bērnu piespiešana pret viņu gribu pelnīt naudu, kuras viņš pats nekad neveiktu) utt.

Kas, mūsuprāt, ir uzskatāms par kaitējumu?
– Jebkurš materiāls, kurš provocē spriedzi ar kuru cilvēks netiek galā, tiek uzskatīts par emocionālu vardarbību. Kiberpasaulē primāra ir emocionālā un seksuāla vardarbība, bet tā neizslēdz to, ka cilvēkam, iespējams, parādīsies vēlme kaitēt sev fiziski.
– Darbība, kas vērsta pret cilvēka gribu – katrs cilvēks, kurš publicē vai pārpublicē materiālu par sevi un savas domas, dara to ar noteiktu mērķi. Biežāk šis mērķis nav saistīts ar to, ka viņš ir gatavs saņemt komentārus, kas kaitēs viņa priekšstatiem par sevi un šo pasauli.

Kiberpasaule tiek uztverta kā publiska telpa, kur katram, ieraugot kaut kādu materiālu, ir tiesības to komentēt tā, ka grib, nekontrolējot sevi un neievērojot vispārējās pieklājības un ētikas normas.

Mēs uzskatām, ka katram ir tiesības uz savu viedokli, bet to paužot, nevienam nav tiesību kaitēt citai personai vai viņas priekšstatiem par pasauli, jo tādā veidā tiek veiktas darbības, kuras var nosaukt par vardarbību. It īpaši zinot, ka jebkura vardarbības izpausme paliks ierakstīta, iespējams, nokopēta, saglabāta vai izplatīta ne tikai digitālajā vidē un paliek pieejama uz mūžu, kā arī atrodama pat pēc tās dzēšanas.

Ja jūs vēl domājat, ka cilvēks nopublicējot kādu materiālu, automātiski sagaida atbildi no lasītāja vai ir gatavs uzklausīt jebkādas idejas, tajā skaitā negatīvas, kaitējošas vai noniecinošas, kā arī emocionālas piezīmes, tad mēs gribam jūs apstādināt – jūs kļūdāties!

Šādas darbības var tik salīdzinātas ar reālo dzīvi (ar to domājot, ārpus tiešsaistes), piemēram, ja man nepatīk cilvēka darbības, uzvedība, izskats vai citi raksturojumi, tad cilvēki uzreiz neizsaka savu nepatiku acīs, piemēram, gaidot sabiedrisko transportu kopā ar citiem, izteikt komentāru par sievietes apģērba vai kosmētikas izvēli. Sabiedrībā nav pieņemts pielietot fizisko spēku ikreiz, kad cilvēks neatbilst mūsu gaidām. Jo cilvēki primāri domā par likumdošanu, sabiedrības uztveri un normām.

Cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem ir tiesības veikt vardarbību, ir vai nu pilnvaroti to darīt vai veicina un atbalsta noziedzīgu uzvedību!

Veidosim drošu vidi kiberpasaulē, neatbalstīsim vardarbību!