Kiberpasaulē es nejūtos gluži kā mājās, tomēr – man ir sava vieta tajā. Bez tās es nespētu paveikt nepieciešamās lietas savā dzīvē. Ar virtuālo vidi esmu saistīta katru dienu gan darba gaitās, gan brīvajos brīžos, mācībās un atpūtā. Iepazīstu šo pasauli ar vien vairāk, tas ir interesants, aizraujošs, atklājumiem un arī aizspriedumiem pilns ceļš. Tiekamies!

Kiberpsiholoģija ir cieši saistīta ar psiholoģiju, manu profesiju, tā arī aizsākās mana interese par šo jomu, kiberpasauli un cilvēka būšanu tajā. Kiberpsiholoģija ir jauns, varētu teikt plašākai sabiedrībai maz pazīstams psiholoģijas atzars, manuprāt ļoti aktuāls un interesants. Cilvēki aizvien vairāk izmanto jaunās tehnoloģijas, laika pavadīšana virtuālā vidē bieži saistās ar nepieciešamību, ne tikai ar izklaidi. Arī esošā situācija pasaulē izaicina izmantot ar vien jaunus saziņas un darba rīkus, mijiedarbības veidus virtuālajā pasaulē. Kā rezultātā cilvēkiem nākas vairāk piedomāt pie savu digitālo prasmju attīstības. Var novērot, ka tehnoloģiju ieplūšana ikdienā atšķirīgi ietekmē dažādas paaudzes un viņu savstarpējo komunikāciju. Novērojot šos procesus, mani aizvien vairāk aizrauj ideja par to, kā izmantot kiberpasauli cilvēka labā, viņa attīstības, izaugsmes, labizjūtas vairošanā. Kā mēs, cilvēki, varam tehnoloģiju attīstību, virtuālo vidi izmantot kā resursu? Kā pārstāt cīnīties pret, bet mācīties sarunāties par to jēgpilni, diskutēt, apvienot idejas par iespējām kiberpasaulē?