Iedomājieties sev dimensiju, kura ļautu jums aizceļot jebkurā pasaules telpas un laika galā, apciemot jebkuru pasaules pusi. Atcerēties to, kas sen jau ir aizmirsts un uzzināt, par ko domā gandrīz katrs šīs planētas iedzīvotājs. Dalīties ar savām domām. Ja izlasot šo Jūs spējat iztēloties tehnoloģijas un internetu, tad jūsu varā ir īstenot augstākminēto un pat vairāk. Katru dienu kiberpasaule atgādina man, ka iztēles realizācijai nav šķēršļu ir tikai iemaņu un elementāras ticības trūkums tam, ka iztēlotais ir iespējams. Kiberpasaules tehnoloģijas dod man visus iespējamu instrumentus pētīt un izzināt, kā arī paplašina manu radošumu. Ar tehnoloģiju palīdzību es zīmēju ilustrācijas, ar spēļu palīdzību – dodos ceļojumos, kurus nevaru īstenot reālajā pasaulē. Internets deva man iespēju spēlēties ar hipotēzēm un nemitīgi meklēt izaicinājumus manai apziņai. Kiberpasaulē es esmu pētnieks un rādītājs. Šī telpa izveidojās cilvēku prātos un tajā arī dzīvo, kiberpasaule visu laiku atgādina man, kā reālu šķēršļu nav. Es varu tieši tik daudz, cik spēju atļaut sev iedomāties.

Lai sasniegtu vidējo līmeni jebkurā jomā, vajag pielikt piepūles par vairākām pakāpēm augstāk, nekā līmenis, kur gribat tikt. Lai sasniegtu pilnību, vajag darboties līmenī, kurš robežojas ar cietsirdību. Izeja ārpus rāmjiem vienmēr nozīmē krīzi. Kiberpsiholoģija palīdz man atrisināt šīs krīzes un aiznest šo ideju sabiedrībai. Pateicoties kiberpsiholoģijai es strukturēju sevi un atrodu risinājumus dažādos jautājumos ar dažādām sarežģītības pakāpēm. Man patīk izzināt un pētīt. Kiberpsiholoģija ir veids, kā cilvēku prātos mainīt aizspriedumainus, iesprūdušus laikā, ar rūsu noklātus uzskatus par to, kā lietām ir jābūt un ka tas, kā ir – ne vienmēr ir labi, un ne vienmēr izskatās tieši tā, kā ir īstenībā. Kiberpsiholoģija palīdz man šaubīties, apšaubīt un nepārtraukti veikt mentālus vingrinājumus. Tā atgādina man, ka ir svarīgi pastāvīgi uzdot jautājumus.