Mūsdienās, informācijas apmaiņa un komunikācija virtuālajā vidē vēljoprojām mēdz tikt uzskatīta kā nepilnīga un mākslīga, bet digitālo ierīču un tehnoloģiju izmantošana robežojas ar pataloģiju. Vēl nesen biju viena no šo uzskatu piekritējiem, taču jo vairāk iepazīstu mūsdienu inovācijas, to izmantošanas iemeslus un veidus, jo vairāk ticu, ka tā kļūst par daļu no mums.

Kiberpasaule man ir atklājums, kurš paplašina manu redzeslauku.
Tā ir vieta, kura sniedz plašas pašattīstības iespējas. Vieta, kur iepazīstu cilvēkus, viņu interešu, domu, uzskatu un nodarbju dažādību, varu ieraudzīt neizsīkstošo radošumu, apzināties spēju un potenciālu daudzveidību. Vieta, kur izzināt kultūras, gūt iespaidu par pasaules krāšņumu un apzināties tās plašumu. Vieta, kur iepazīt, apbrīnot, iedvesmoties un dalīties! Būt kiberpasaulē nozīmē būt daļai no šīs pasaules, nevis vietas, kur mēs mītam.

Man tā ir vieta, kurai nav laika robežu, kur jebkurā diennakts laikā varu izglītoties un būt saskarsmē. Kurš no mums kādreiz nav nodomājis vai dzirdējis kādu sakām “diennaktī ir par maz stundu”. Klausīties simfoniskā orķestra koncertu baudot pastaigu svaigā gaisā vai klausīties lekcijas un seminārus esot ceļā, runāt un redzēt cilvēkus citā pasaules malā. Kiberpasaule dod iespējas, kuras bez tās mums būtu daudz grūtāk realizēt dažādu iemeslu dēļ. Tā dod laiku, telpu un iespējas, tikai jāprot to saredzēt un izmantot!

Kiberpasaule man ir atklājums, kurš paplašina manu redzeslauku.